PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 24. jūlijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Inflācija pašlaik ir mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Saņemtā informācija pamatā apstiprina mūsu iepriekšējo novērtējumu par inflācijas perspektīvu. Iekšzemes cenu spiediens turpinājis samazināties, darba samaksas kāpums bijis lēnāks. Daļēji atspoguļojot mūsu agrāk īstenoto procentu likmju pazemināšanu, tautsaimniecība līdz šim kopumā izrādījusies noturīga sarežģītā globālajā vidē. Vienlaikus šai videi joprojām raksturīga ārkārtīgi liela nenoteiktība, īpaši tirdzniecības strīdu rezultātā.

Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizāciju mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

1. ceturksnī tautsaimniecības izaugsme bija straujāka, nekā gaidīts. To daļēji noteica uzņēmumu īstenotā eksporta priekšpiegāde, gaidot augstākus tarifus. Taču izaugsmi veicināja arī spēcīgāks privātais patēriņš un ieguldījumi.

Nesenie apsekojumi liecina par kopumā mērenu aktivitāti gan rūpniecības, gan pakalpojumu sektorā. Vienlaikus augstāki faktiskie un gaidāmie tarifi, spēcīgāks euro kurss un noturīga ģeopolitiskā nenoteiktība liek uzņēmumiem piesardzīgāk izturēties pret ieguldījumiem.

Spēcīgais darba tirgus, reālo ienākumu pieaugums un stabilās privātā sektora bilances turpina atbalstīt patēriņu. Maijā bezdarba līmenis bija 6.3 % – tuvu zemākajam līmenim kopš euro ieviešanas. Finansēšanas nosacījumu stingrības mazināšana stimulē iekšzemes pieprasījumu, t. sk. mājokļu tirgū. Laika gaitā izaugsmi vajadzētu veicināt arī lielākiem valsts ieguldījumiem aizsardzībā un infrastruktūrā.

Padome vairāk nekā jebkad uzskata, ka tūlītēja eurozonas un tās tautsaimniecības stiprināšana ir būtiska pašreizējā ģeopolitiskajā vidē. Fiskālajai un strukturālajai politikai būtu jāvairo tautsaimniecības produktivitāte, konkurētspēja un noturība. Valdībām būtu jādod priekšroka izaugsmi veicinošām strukturālajām reformām un stratēģiskiem ieguldījumiem, nodrošinot valsts finanšu ilgtspēju. Ir būtiski pabeigt uzkrājumu un ieguldījumu savienības un banku savienības izveidi saskaņā ar skaidru un mērķtiecīgu grafiku, kā arī izstrādāt tiesisko regulējumu, lai sagatavotos iespējamai digitālā euro ieviešanai. Padome atzinīgi vērtē Eurogrupas apņemšanos uzlabot valsts izdevumu efektivitāti, kvalitāti un sastāvu un atbalsta Eiropas institūciju centienus saglabāt globālās tirdzniecības savstarpējo izdevīgumu.

Inflācija

Gada inflācija jūnijā bija 2.0 % (maijā – 1.9 %). Enerģijas cenas jūnijā pieauga, taču joprojām ir zemākas nekā pirms gada. Pārtikas cenu inflācija mazliet saruka (līdz 3.1 %). Preču cenu inflācija jūnijā noslīdēja līdz 0.5 %, bet pakalpojumu cenu inflācija pieauga līdz 3.3 % (maijā – 3.2 %).

Pamatinflācijas rādītāji kopumā atbilst mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenim. Darbaspēka izmaksas turpināja samazināties. Atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palēninājās līdz 3.8 % (iepriekšējā ceturksnī – 4.1 %). Kopā ar spēcīgāku produktivitātes pieaugumu tas noteica lēnāku vienības darbaspēka izmaksu kāpumu. Uz nākotni vērstie rādītāji, t. sk. ECB darba samaksas reģistrators, apsekojumi par uzņēmumu darba samaksas gaidām, patērētāju apsekojumi un profesionālo prognožu sniedzēju apsekojumi, liecina par turpmāku darba samaksas kāpuma mazināšanos.

Īstermiņa patērētāju inflācijas gaidas samazinājās gan maijā, gan jūnijā, kompensējot iepriekšējos mēnešos novēroto kāpumu. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mūsu mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski vēl arvien ir vairāk lejupvērsti. Starp galvenajiem riskiem ir pasaules tirdzniecības spriedzes un ar to saistītās nenoteiktības turpmāka saasināšanās, kas varētu vājināt eksportu un mazināt ieguldījumus un patēriņu. Finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās dēļ finansēšanas nosacījumi varētu kļūt stingrāki, varētu palielināties vēlme izvairīties no riska un mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību vēlme ieguldīt un patērēt. Būtisks nenoteiktības avots joprojām ir ģeopolitiskā spriedze, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos. Savukārt, ja tirdzniecības un ģeopolitiskā spriedze strauji mazinātos, uzlabotos noskaņojums un pieaugtu aktivitāte. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu palielināšanās kopā ar reformām, kas uzlabo darba ražīgumu, varētu veicināt izaugsmi. Uzņēmumu konfidences uzlabošanās arī veicinātu privātos ieguldījumus.

Inflācijas perspektīvas nenoteiktība ir lielāka nekā parasti – to nosaka globālās tirdzniecības politikas vides svārstīgums. Spēcīgāks euro kurss varētu samazināt inflāciju vairāk, nekā gaidīts. Turklāt inflācija varētu būt zemāka, ja augstāki tarifi mazinātu eurozonas eksporta pieprasījumu un liktu valstīm, kurām ir jaudas pārpalikums, pārvirzīt eksporta plūsmu uz eurozonu. Tirdzniecības spriedze varētu izraisīt lielāku svārstīgumu un vēlmi izvairīties no riska finanšu tirgos, vājinot iekšzemes pieprasījumu un tādējādi arī pazeminot inflāciju. Turpretī inflācija varētu būt augstāka, ja globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība radītu importa cenu pieaugumu un palielinātu jaudas ierobežojumus iekšzemes tautsaimniecībā. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu straujš kāpums arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu vidējā termiņā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes pieaugušas tirgus procentu likmes, īpaši ar ilgāku termiņu. Vienlaikus mūsu agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana turpina mazināt aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem. Uzņēmumiem izsniegto jauno aizdevumu vidējā procentu likme maijā saruka līdz 3.7 % (aprīlī – 3.8 %). Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas maijā arī saruka līdz 3.6 %. Lai gan uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikuma kāpuma temps maijā samazinājās līdz 2.5 %, uzņēmumu obligāciju emisija bija spēcīgāka (gada pieauguma temps 3.4 %).

Kā liecina mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti 2. ceturksnī pamatā nemainījās. Lai gan banku bažas par ekonomiskajiem riskiem, kas apdraud to klientus, noteica kreditēšanas standartu stingrības palielināšanos, to pamatā kompensēja lielāka aizdevēju konkurence. Savukārt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem nedaudz pieauga – to stimulēja zemākas procentu likmes. Tomēr uzņēmumi saglabāja piesardzību globālās nenoteiktības un tirdzniecības spriedzes dēļ.

Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme kopš gada sākuma gandrīz nav mainījusies un maijā bija 3.3 %. Hipotekārās kreditēšanas apjoms maijā mazliet pieauga līdz 2.0 % spēcīga pieprasījuma kāpuma kontekstā, bet kredītu standarti 2. ceturksnī kļuva nedaudz stingrāki.

Secinājumi

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizāciju mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.